Šeit raksts angliski:
Savukārt tiem, kam vieglāk rakstītajā iedziļināties latviski, neliels Ketes Mājas tulkotāju (neprofesionālu) aptuvens pārstāsts zemāk :)
Kādā pētījumā 2015. gadā tika parādīts, ka sociālajām prasmēm, kas bērnos tika novērotas pirmsskolā, ir acīmredzama sasaiste ar personas labu pašsajūtu 25 gados.
Neskatoties uz to, cik bērns labi prata lasīt pirmsskolā, vai kāds bija viņa ģimenes finansiālais stāvoklis, bērnudārzniekam, kura sociālās prasmes bija labāk attīstītas, bija daudz lielākas iespējas pabeigt skolu, iestāties universitātē, strādāt algotu darbu un izvairīties no nonākšanas cietumā.
1. Spēlēšanās ar citiem bērniem
Maza bērna attīstību ļoti spēcīgi ietekmē rotaļa. Rotaļājoties ar citiem bērniem, bērns iemācās sadarboties, atrisināt problēmas, pagaidīt savu kārtu, dalīties un eksperimentēt. Lai bērns šīs spējas varētu attīstīt, ir jāizdala laiks, ko bērns var pavadīt spēlējoties ar citiem bērniem. Kaut arī dejošanas nodarbībām, futbola treniņiem un iestudētam rotaļu laikam arī ir savas priekšrocības, bērnam ir nepieciešams nestrukturēts rotaļāšanās laiks ar citiem bērniem, kur pieaugušais drīzāk ir pieskatītājs, nevis instrukciju devējs.
2. Problēmu risināšana
Ir ļoti grūti noturēties, lai neiejauktos un neatrisinātu visu bērnu vietā, izdzirdot bērnu strīdu un neapmierinātos izsaucienus. Mēs parasti konfiscējam strīda objektu, uzliekam "nomierināšanās" taimeri vai aizsūtam bērnu spēlēties ar ko citu. Mēs esam labi problēmu risinātāji, jo to praktizējam esot vecāki! Un kaut arī daļa no augstākminētā varētu būt nepieciešama kādā nopietnākā situācijā, mūsu bērniem arī ir jāmācās risināt problēmas!
Nākamajā reizē, kad bērnam ir kāda problēma, uzaicini bērnu piedalīties problēmas risināšanā. Pajautā viņam, kas notiek, kādi viņaprāt ir iespējamie risinājumi un iedrošini viņu tos izmēģināt. Tu joprojām esi aktīvs dalībnieks, kurš atbalsta bērnu procesā, bet tā vietā, lai tu, kā pieaugušais, izdarītu visu viņa vietā, ļauj bērnam atrisināt problēmu pašam, uzdodot jautājumu: "Kā tu domā, ko tu varētu darīt šajā situācijā?"
Iemācot bērnam risināt problēmas, mēs arī iemācām kā pie pirmajiem mēģinājumiem, kas neizdodas, mēģināt atkal. Kad mēs bērnam pajautājam, "vai un kā tavs problēmas risinājums strādā?", mēs dodam iespēju viņam novērtēt pašam savu pieredzi un, iespējams, izmēģināt citu risinājumu, ja pirmais nestrādā. Mēs bērnam iemācām, ka kļūdas dod iespēju mācīties un attīstīties.
3. Emociju nosaukšana un atpazīšana
Bērniem, kuri uztver apkārtējo emocijas, ir arī vieglāk ar apkārtējiem saprasties. Šo prasmi vislabāk var attīstīt pievēršot uzmanību sajūtām un nosaucot emocijas vārdā. To var darīt ne tikai sadzīves situācijās, piemēram, "Tavs brālis neizskatījās priecīgs" bet arī, pēc grāmatas izlasīšanas, jautājot "Kā tev liekas, kā viņš jutās, kad tas notika?".
Grāmatas ir pilnas ar konfliktiem un emocijām un dažkārt ir vieglāk sarunāties ar bērnu par emocijām pasakās, jo viņš nav pats savu emociju varā, kā tas var būt, ja saruna notiek kāda emocionāla notikuma sakarā. No šāda komfortabla izejas punkta, bērns pievērš uzmanību emocijām un tad var tās mēģināt atpazīt sadzīves situācijās.
Jāņem vērā, ka pētījumi ir pierādījuši, ka pārspīlēta ekrānierīču lietošana var slikti ietekmēt to, kā bērns atpazīst emocijas citos. Bērnam ir nepieciešams rotaļāties ar citām cilvēciskām būtnēm, nevis ar pikseļiem ekrānos.
4. Būt izpalīdzīgam
Lai bērns būtu izpalīdzīgs, viņam ir jāspēj redzēt tālāk par sevi pašu un ņemt vērā cita vajadzības. Pamanot un uzslavējot bērnu brīdī, kad viņš ir bijis izpalīdzīgs, radīs bērnā vēlmi turpināt šo uzvedības modeli.
Dod bērnam iespēju palīdzēt ikdiena norisēs - salikt pa vietām iepirkumus, padot brāļa/māsas tīrās autiņbikses, palīdzēt mazākajiem apģērbties utt. Svarīgi pēc tam izrādīt pateicību un atzinīgi novērtēt bērna palīdzību.
Pateicība parāda palīdzēšanas vērtību. Neaizmirsti arī pats izturēties ar pateicību pret cilvēkiem, kas palīdz tev, piemēram, veikala darbiniekam, kurš saliek tavus pirkumus maisiņā.
5. Impulsu kontrolēšana
Impulsu kontrole ir daļa no vadības funkcijām, kas notiek smadzeņu pieres daivas daļā. Šī smadzeņu daļa nobriest tikai agrīnā pieaugušā vecumā, taču tās straujākā attīstība notiek bērna agrīnajos dzīves gados. Tieši tāpēc bērnam impulsu kontroles spēja ir jātrenē.
Ļoti noderīgas ir dažādas kustību spēles, piemēram, Stāvi/Ej pie Zaļās/Sarkanās gaismas, dejošanas spēles ar sasalšanu, kad mūzika apstājas un citas.
Šo prasmi ļoti labi attīsta arī lomu spēles. Izvēloties rotaļā būt par kādu konkrētu personāžu, bērnam ir ne tikai jāseko konkrētam scenārijam (ko šis personāžs dara vai nedara), bet arī jāplāno pirms veikt darbību, jāprot pagaidīt savu kārtu un jārada noteikumi, kuriem sekot. Bērni šādi rotaļājoties praktizē domāšanu un rīkošanos no kāda cita skatupunkta, nevis ietekmējoties no saviem impulsiem.
Mūsu sabiedrība,kas orientēta uz ātru maksimālā potenciāla sasniegšanu, dod iespaidu, ka bērnam ir vairāk jāorientējas uz akadēmiskām prasmēm,un jo ātrāk, jo labāk. Taču realitāte ir tāda, ka agrīnā vecumā iegūtās sociālās prasmes, kas attīstītas brīvi rotaļājoties ar citiem bērniem, esot kopā un komunicējot ar savu ģimeni un pievēršot uzmanību pasaulei apkārt, ir daudz svarīgākas un labāk kalpos ilgtermiņā.
Raksta autore: Amanda Morgan