KĀ BĒRNI MĀCĀS LASĪT

4. oktobris, 2018 pl. 13:05, Nav komentāru

Kā jau tas mēdz gadīties, ik pa laikam uzrodas visādi interesanti resursi ar ko gribas padalīties, kas iedvesmo un rosina domas. Šoreiz iztulkojām rakstu, kurā aprakstīts, kas notiek smadzenēs, kad bērns mācās lasīt. Dažkārt lasītprasmi mēdzam uzskatīt par kaut ko, kas neizbēgami notiek, dažreiz gaidām kādu mistisko klikšķi, jo cik nav pieredzēts, ka bērns burto, burto un tad pēkšņi vienā jaukā dienā saprot izburtoto :) Bet dažreiz tik ļoti fokusējamies uz to, ka bērnam mūsu iedomātā vecumā obligāti jālasa, ka mazliet pārspīlējam un bērnā lasīšanas prieku vienkārši nogalinām.

Šeit par to, kādiem procesiem jānotiek smadzenēs, lai bērns iemācītos lasīt. Ja gribas šos procesus atbalstīt, tad ļoti nopietni iesakām padomāt par bērnu smadzeņu veselību. Speciālisti iesaka: kvalitatīvs miegs, svaigs gaiss, tīrs ūdens, fiziskas aktivitātes! Smadzeņu veselību ļoti nelabvēlīgi ietekmē stress (tāpēc maziem bērniem būtisks ir ritms), gaisa piesārņojums, elektronisko ierīču lietošana, kas maziem bērniem rada palielinātu atkarību risku, kā arī dažādi neveselīgi ēdieni un dzērieni (ir pierādīts, ka konkrētas pārtikas piedevas bērnos rada uzvedības problēmas).

Vēl maza atkāpe par lasīšanas vingrinājumiem. Lasīšana nenotiek tāpat vien. Skaidrs, ka, lai iemācītos lasīt, ir jāvingrinās. Tomēr, kā zināms, vecāki mēdz būt ļoti centīgi un dažreiz, vēlot savam bērnam to labāko, aizsteidzas mazliet pa priekšu.

Nu iedomājieties, piemēram, jogas nodarbību, kur cilvēkam, kas pirmo reizi to apmeklē, dod tik grūtus vingrinājumus, ka tos nav iespējams izpildīt. Turklāt skolotājs, kaut arī sākumā pacietīgs, beigās smagi nopūšas, vai vēl ļaunāk - sāk kliegt par to, ka cilvēks nevar izdarīt neko, ko prasa. Nodarbības beigās visticamāk radīsies domas - es neko nevaru, man nesanāk un es uz jogu vairs nekad neiešu! Bērniem ir līdzīgi. Tiklīdz izdarām pārāk lielu spiedienu, kas nav sabalansēts ar bērna fiziskajām un bioloģiskajām spējām, tā nogalinām bērnā jebkādu vēlmi lasīt. Svarīgi, lai lasīšanas process sagādātu prieku. Un tas patiešām ir priecīgi, ja to nepārvērš kaut kādā obligātā pienākumā, kuru mēģinot izpildīt turklāt netiek piepildītas bērnam svarīgu pieaugušo gaidas.

Iedomājieties kāda izskatās pasaule, ja mēs nesaprotam rakstīto tekstu (droši vien katrs to ir piedzīvojis kādā ārzemju ceļojumā). Un tad lēnām notiek "brīnums". Bērns izlasa vārdu "piens" uz tās pakas, kas katru rītu stāv uz galda. Tad, ejot pa ielu, noskaidrojas, ka aiz tām tur durvīm ir frizētava, bet šo ielu sauc Tukuma iela. Pasaule kļūst lielāka! Un vai tad tas nav aizraujoši? :)

Oriģināls: “Explainer: How the brain changes when we learn to read”,
Nicola Bell, The Conversation, May 10, 2017
Tulkojums: Līva Kupča

Kā mainās smadzenes, mācoties lasīt

Šobrīd tu lasi šos vārdus bez īpašas piepūles. Tavas acis kustās gluži vai zibens ātrumā no vienas lapas malas uz otru, kaut kādā brīnumainā veidā uztverot šo melno ķeburu nozīmi. Lasīšana priekš tevis ir ne tikai viegla, bet pat automātiska. Skatīties uz vārdu un to nelasīt, ir gandrīz neiespējami, jo rakstītās valodas uztvere un apstrāde notiek momentāni.
Un, kaut arī gribētos uzskatīt, ka lasīšana ir mūsu “gēnos” un ir pašsaprotama – neļaujiet sevi apmuļķot. Iemācīties lasīt nav viegli. Tas pat nav dabiski.

Pirmie rakstītās valodas piemēri tiek datēti ar laiku pirms apmēram 5000 gadiem, kas ir pavisam nesen, ja to salīdzina ar 60 000 gadu ilgu periodu, kurā cilvēki sazinās mutvārdos.
Tas nozīmē, ka mūsu smadzenēm nav bijis pietiekami daudz laika, lai attīstītu smadzeņu tīklojumu, kurš nodrošinātu iedzimtu lasītprasmi. Mums šis tīklojums ir jāattīsta pašiem – mācoties un vingrinoties.

KĀ SMADZENES MĀCĀS LASĪT

Smadzenes sevi konstanti reorganizē. Katru reizi, kad mēs iemācāmies ko jaunu, saiknes starp neironiem, kas ļauj mums izpildīt jauno prasmi, kļūst stiprākas. Bērnībā smadzenes ir ļoti pielāgoties spējīgas, tāpēc bērni visvairāk iemācās pirms sasniedz pusaudžu gadus.

Smadzenēs nav nekāda “lasīšanas centra”, kas brīnumainā kārtā materializējas, kad bērns iemācās lasīt. Tā vietā attīstās neironu tīklojums, kas savieno tās smadzeņu daļas, kas iepriekš nebija saistītas. Lasīšana ir veids, kā mēs uztveram valodu ar redzi. Tas nozīmē, kas lasītprasme veidojas uz jau esošiem pamatiem – prasmes atpazīt vizuālus stimulus un spējas saprast mutvārdu valodu.

VĀRDA CEĻOJUMS

Kad pieredzējis lasītājs sastopas ar rakstītu vārdu, šī informācija caur acīm ceļo uz smadzeņu pakauša daivu, kur tā tiek apstrādāta kā jebkurš cits vizuāls stimuls.
No turienes tā ceļo uz vietu smadzenēs, ko mēdz dēvēt par smadzeņu "vēstuļu kastīti”. Tā ir vieta, kur melnie ķeburi tiek atpazīti kā burti vārdā. Šī ir nozīmīga pietura vārda ceļojumā, jo šī “vēstuļu kastīte” attīstās kā lasīt mācīšanās rezultāts. Pavisam maziem bērniem un pieaugušajiem, kuri neprot lasīt, šādas vietas smadzenēs nav. Tā ir mazāk aktīva cilvēkiem, kuriem ir disleksija, jo viņu smadzenēs bioloģisku atšķirību dēļ, teksts tiek apstrādāts savādāk. Šajā “vēstuļu kastītē” glabājas burti un vārdi, kas ir simboli, nevis individuāli iegaumētas formas un raksti. Šī iemesla dēļ pieredzējis lasītājs ātri atpazīst vārdu, neraugoties uz veidu, kādā tas ir uzrakstīts.

Pēc tam informācija no "vēstuļu kastītes" ceļo uz pieres un deniņu daivu, lai apstrādātu vārda nozīmi un izrunu. Šīs pašas smadzeņu daļas aktivizējās arī tad, kad vārdu tikai dzirdam, tāpēc tās orientējas uz valodas atpazīšanu vispār, nevis tikai uz lasīšanu un rakstīšanu.
Pieredzējuša lasītāja smadzenēs šis vārda ceļojums pa sinapsēm notiek mazāk kā pussekundē. Bet, kas notiek piecus gada veca bērna smadzenēs, kurās sinapšu ceļi vēl tikai veidojas?

AUGOŠĀS SMADZENES

Maziem bērniem rakstītā vārda izprašana ir lēns un grūts process. Daļēji tas ir tāpēc, ka mazajiem lasītājiem vēl nav piepildījusies rakstīto vārdu “banka”, ar kuras palīdzību viņi atpazīst vārdus pēc skata vien. Tieši tāpēc viņiem katrs vārds ir skaļi jāburto.
Katru reizi, kad bērni vingrinās atšifrēt vārdus,viņi veido jaunas saiknes starp vizuāli uztveramās un dzirdamās valodas centriem smadzenēs, pakāpeniski pievienojot jaunus vārdus smadzeņu “vēstuļu kastītei”. Kad pieredzējis lasītājs atpazīst vārdus pēc izskata, viņš apstrādā nevis vārda formu, bet gan burtus šajā vārdā.

Lasīšanas apmācība sekmē mācīšanās procesu, uzsverot simbolisko burta nozīmi, jeb pievēršot uzmanību skaņas un burta attiecībām. Pētījumos ir pierādīts, ka tieši fonoloģiskiem vingrinājumiem, kur bērni sākotnēji mēģina darboties ar valodas skaņām, diferencēt un apvienot tās vārdā, mainīt vārda intonāciju utt. ir vislielākā nozīme, lai smadzenēs veiksmīgi attīstītos lasītprasmei nepieciešamais tīklojums smadzenēs.

KĀ BĒRNI MĀCĀS LASĪT

Kā mainās smadzenes, mācoties lasīt

KĀ SMADZENES MĀCĀS LASĪT

VĀRDA CEĻOJUMS

AUGOŠĀS SMADZENES

Nav komentāru

Komentēt

Jaunākie ieraksti