Privātās pirmsskolas izglītības iestādes 
"Ketes māja" filozofija un darbības pincipi

Pirmsskolas izglītības iestādes reģistrācijas numurs 3401802820
Vispārējās izglītības programmas licence V-2642
Pirmsskolas izglītības programma 0101 11 11. 


Augstāk par aklu sekošanu kādai pedagoģiskajai sistēmai, vērtējam spēju modri un nenogurstoši vērot un iedziļināties bērnā, viņa pasaulē un vajadzībās, pieskaņoties un atbalstīt to, sniedzot drošības sajūtu un dodot nepieciešamās iemaņas un rīkus bērna tālākai harmoniskai attīstībai. Mūsu iekšējai izjūtai tuvākas šķiet Valdorfpedagoģijas metodes, no kurām arī ļoti daudz ietekmējamies, vienlaicīgi paliekot atvērti arī citām audzināšanas metodēm, ja tās der konkrētajam bērnam.

Ketes Mājā centrā ir bērns un bērna vajadzības. Mēs godinām un ļaujam bērnam izpaust savu individualitāti, tajā pašā laikā ievērojam un strādājam ar visas grupas vajadzībām kopumā, nosakot attiecīgas robežas. Vienā Ketes Mājas istabiņā ir vidēji 14 bērnu, katrai istabiņai ir viena audzinātāja (pirmsskolas izglītības skolotāja) un viens skolotāja palīgs. Bērni rotaļājas jaukta vecuma grupās (1,5 - 3 gadi un 3-6 gadi), jo tā, mūsuprāt, visveiksmīgāk var veicināt vesela un zinātkāra bērna attīstību. Pirmsskolas vecuma bērnu attīstības īpatnības nosaka to, ka bērni mācās rotaļājoties un atdarinot. Jaukta vecuma grupās bērniem ir iespēja spēlēties kopā, mazākie visbiežāk atdarina un mācās no vecākajiem, savukārt vecākie, mācot un paskaidrojot, piemēram, spēles noteikumus, atbildot uz jautājumiem utt. nostiprina savas zināšanas, turklāt iemācās izteikt savus domu procesus kontruktīvi un saprotami, kā arī sāk apzināties, kas ir tas, ko viņi vēl nezin, kas savukārt veicina zinātkāri.

Mūsu galvenais mērķis ir atbalstīt veselīgu bērna fizisku, emocionālu un garīgu attīstību. Mēs cenšamies radīt vidi, kas bērnam dod drošības sajūtu, kas nesteidzina un ļauj katram būt tur, kur viņam tajā brīdī ir nepieciešams būt. Mazu bērnu pats pirmais un lielākais uzdevums ir sajusties savā ķermenī kā mājās. Tāpēc mēs ļaujam bērniem pieredzēt pašiem sevi. Nodrošinām labvēlīgu vidi maņu attīstībai, orientējamies uz procesu un pieredzi, nevis gala rezultātu. Un pats galvenais – ļaujam gūt nepieciešamās pieredzes caur rotaļāšanos! Mēs īstenojam arī 5 un 6 gadus vecu bērnu apmācību un tā ir tiešs turpinājums rotaļu pieredzēm agrīnā vecumā. Rotaļas turpinās! Bērni rotaļājas skaitot gliemežus,klausoties pasakas par burtiem, pētot dabu un vidi sev apkārt. Mūsuprāt pats svarīgākais ir nodrošināt bērnam vidi, kurā viņš var attīstīties un mācīties rotaļājoties, pats caur savu pieredzi. Un tajā brīdī, kad bērns jūtas ērti un labi ar sevi, kad ir ielikti stipri pamati – viņš ir gatavs skolai. Mācīšanās, kas ir nākusi caur rotaļu un nav bijusi uzspiesta, rada prieku un sajūsmu par procesu!

GALVENIE PRINCIPI


RITMISKUMS

Ritms nes dzīvību, ritms nenogurdina, ritms dod spēku. Organizējot bērna ikdienu ritmiski, bērns gūst spēku, pārliecību un patstāvību savās domās un darbos. Ritms sniedz drošības sajūtu. Ikdienas ritms rīta daļai dod formu un struktūru. Ierodoties bērnudārzā, bērns zin ko gaidīt un tas atvieglo brīdi, kad bērns ienāk grupā. Ikdienas ritms un aktivitātes ir ieaustas nedēļas ritmā. Katrai nedēļas dienai ir sava radošā aktivitāte. Ritms un cikliskums ir dabiska cilvēka eksistences forma. Dabas ritmi atspoguļojas dziesmās, pasakās un darbos, ko darām katrā gadalaikā. Rudenī tā ir graudu malšana un maizītes cepšana, aukstajos ziemas mēnešos sveču gatavošana, bet pavasarī sēklu sēšana.

ATDARINĀŠANA

Mazi bērni mācās atdarinot. Savukārt pieaugušajiem ir jābūt atdarināšanas vērtiem. Pieaugušajiem bērnudārzā ir vērotāja, atbalsta sniedzēja un darbības veicinātāja loma. Audzinātājas iesaistās visās ikdienišķajās aktivitātēs – cepšanā, kārtošanā, tīrīšanā un citās, ar mīlestību un lielu rūpību, tādējādi rādot bērniem atdarināšanas cienīgu piemēru. Tāpat audzinātājai vienmēr būs kāds darbiņš pie rokas, tiek darinātas lelles, adītas un tamborētas rotaļlietas, filcētas bumbas, zīmētas, gleznotas dekorācijas svētkiem. Bērns var vērot pieaugušo, kurš ir darbīgs, mierīgs un piepildīts. 

MAŅU ATTĪSTĪBA

Bērns šajā pasaulē ienāk atvērts un gatavs uzsūkt visus iespējamos iespaidus un pieredzes. Viņš tic, ka viss, kas notiek ir labs. Daba un vide mums apkārt nodrošina visus nepieciešamos resursus, lai pašmācības ceļā apgūtu fiziskās pasaules kārtību. Bērns apgūst un attīsta taustes maņu, līdzsvara izjūtu, brīvu kustību prieku un daudzas citas maņas. Bērnudārzā valda tīra, kārtīga, skaista un mierīga vide, kurā maņas palīdz attīstīt dabiski, bērnam viegli uztverami materiāli un siltas tekstūras. Bērni paši rūpējas par savu vidi. Pirmdienās bērni nes puķes, ar kurām izgreznot istabiņas telpu. Ceturtdienas un piektdienas ir dārzeņu un augļu dienas, kur līdzpaņemtie dārzenīši/auglīši, tiek aptaustīti, izsmaržoti, sagriezti un tad kopīgi apēsti.

BRĪVĀ ROTAĻA

Brīvā rotaļa ir spēle, kuru iniciē un kuras saturu un virzību nosaka pats bērns. Tieši šāda rotaļa bērna attīstībā sniedz vislielāko devumu un diemžēl tieši šādām rotaļām bērnam mūsdienu sabiedrībā atliek vismazāk laika. Ketes Māja stingri iestājas par brīvās rotaļas nepieciešamību bērna ikdienā. Tā var būt gan individuāla rotaļa, gan sociodramatiska rotaļa, kurā piedalās vairāki bērni. Pieaugušā loma ir būt vērotājam, atbalstītājam, maksimāli dodot bērniem brīvību izvēlēties gan rotaļas motīvu un vidi, kurā tā notiek, gan nekoriģēt saturu, kā arī iespēju robežās ļaut bērniem pašiem atrisināt viedokļu sadursmes un konfliktus.

Vairāki pētījumi ir pierādījuši, ka šādai bērna ierosinātajai spontānai spēlei, pretstatā audzinātāja vadītai spēlei, ir centrāla nozīme vesela bērna attīstībā. Caur rotaļu bērni izspēlē ne tikai dažādas sociālas situācijas un mācās par pasauli sev apkārt, bet arī izpēta un iepazīst savas emocijas. Rotaļa ir medijs, kas palīdz tikt galā ar iekšējiem un ārējiem pārdzīvojumiem. Piemēram, lomu spēles laikā, bērns attīsta paškontroli, intelektu, uztveri, koncentrēšanās spējas, pašdisciplīnu, elastību, empātiju, abstrakto domāšanu un daudzas citas prasmes. Bērns caur rotaļu praktizē domāšanas un uztveres veidu, kas pēc tam palīdz ne tikai skolā, bet arī dažādās dzīves situācijās. 

 Ir pierādīts, ka bērni, kuri ir veiksmīgi lomu spēlēs, daudz veiksmīgāk integrējas arī skolas vidē. Viņi saprot dažādas situāciju interpretācijas, definīcijas un lomas, kas var mainīties atkarībā no konteksta. Viņi ir iemācījušies uztvert citus sev apkārt, ir sagatavoti būt gan par līderiem, gan par sekotājiem un, kas ir visbūtiskākais - ir zinātkāri, var mainīties, adaptēties, virzīties uz priekšu. Ir iegūtas gan sociālas prasmes, gan attīstītas personības kvalitātes. Brīva rotaļa palīdz bērnam arī atslābināties, nomierināties un pēc tam bērni daudz labprātāk koncentrējas uz akadēmiskām mācībām.

Mēs nodrošinām vienkāršus, dabiskus materiālus un rotaļlietas, kas attīsta maņas un rosina iztēli. Ketes mājas bērni spēlējas ar dabas materiāliem, ar meistaru un pašu veidotām rotaļlietām - virtuvītē tiek cepti un vārīti filcēti, tamborēti un adīti burkāni, sēnes un kartupeļi, leļļu gultā guldinātas un pārģērbtas lelles, no koka klučiem tiek celtas ne tikai mājas un garāžas, bet pat veselas pilsētas. No dažādu krāsu audumiem un stallažiņām būvētas mājas un veikali lomu spēlei, bet kāds zils audumiņš izrādās ir jūra. Bērni rada paši savas pasaules!

“Rotaļāšanās priekš bērniem nav nenozīmīga izprieca. Tas nav brīvais laiks vai darbošanās, tāpēc, ka nav nekā cita labāka, ko darīt. Spēlēšanās ir domāšanas laiks. Tas ir valodas laiks. Tas problēmu risināšanas laiks. Tas ir atmiņas, plānošanas un izmeklēšanas laiks. Tas ir ideju organizēšanas laiks. Laiks, kad mazs bērns izmanto savu prātu un ķermeni, visas savas spējas, lai reaģētu uz apkārtējiem stimuliem”. (James L. Hymes Jr. Bērnu attīstības speciālists, rakstnieks)


SAGATAVOŠANA SKOLAI

Ketes Māja veic obligāto piecgadnieku un sešgadnieku sagatavošanu skolai pēc pašu izveidotas programmas, kuru atzinīgi novērtējis arī Izglītības Kvalitātes Valsts dienests.

Mūsu galvenā pārliecība, kas sakņojas gan pasaulē veiktos pētījumos, gan mūsu pašu pieredzē, ir, ka bērna gatavību skolai nosaka ne tikai apgūtās prasmes, kas ir tikai aisberga redzamā daļa, bet arī fizioloģiska, emocionāla un garīga adekvāta attīstība. Līdz ar to visa "Ketes mājas" koncepcija balstās uz to, lai bērnā radītu šo drošības, atbalsta un stiprā pamata sajūtu, kas bērnā rada paļāvību un ticību saviem spēkiem droši skatīties pasaulē un stāties pretī šķēršļiem pārvarot tos. Tāpat mēs pievēršam lielu uzmanību bērna emocionālajai pasaulei, palīdzot bērnam apzināt un kontrolēt savas emocijas, attīstot paškontroli un emocionālu noturību. Mūsu ikdienas aktivitātes, pieaugušā piemērs un aizrautība rosina bērnu dabisko zinātkāri un vēlmi mācīties. Jaukto grupu princips nodrošina pēctecības sajūtu un veicina mazāko bērnu vēlmi nākotnē līdzināties un darīt lielāko bērnu darbiņus. Savukārt lielākie bērni izmēģina līderību un jūtas labi par saviem sasniegumiem.

Mērķtiecīgāka sagatavošana skolai sāk notikt 5 gadu vecumā. Bērna ikdienā tiek ievīts brīdis, kad individuāli izstrādāt kādu tikai viņam uzticētu darbiņu (ar vai bez skolotāja palīdzības). Bērnos tiek attīstīta sajūta, ka uzsāktais darbiņš jāpabeidz, vienlaikus trennējot koncentrēšanās un paškontroles spējas. Tiek attīstīta smalkā motorika, vingrināta roka un satvēriens, precizitāte. Mēs stingri pieturamies pie tā, ka mācībām ir jāsagādā prieks, tāpēc darbiņi ir dažādi. Tie var būt dažādi rokdarbi, sešgadnieki, piemēram, auž paši savas somiņas, kas prasa milzu pacietību. Tāpat tie ir veidošanas darbiņi, aplicēšana, dažādi rakstu darbi, kur sākotnēji satvēriena attīstīšanai mēs izmantojam bloka krītiņus. Skolotājas bieži vien rada pašas savas darba lapas, kuras atbilst nedēļas tēmām, tā brīža aktualitātem un individuāla bērna vajadzībām. Tāpat katrām 2 nedēļām ir savs burts, kurš tiek dažādi apspēlēts gan pasakās, ikdienas rotaļās, gan, piemēram, cepjot cepumus! Atrodoties Vecrīgā, mums ir lieliska iespēja apmeklēt apkārt esošos muzejus. Rezultātā gatavošanās skolai notiek spēlējoties un bērns mācīšanos asociē ar kaut ko patīkamu. Tas nebūt nenozīmē, ka vienmēr viss būs viegli. Noteikti būs brīži, kas sagādās grūtības, bet bērnam, kurš tiek attīstīts šādā veidā, ar skolotāju un vecāku palīdzību, tiek radīti iekšējie resursi, lai jebkuras grūtības pārvarētu un atrisinātu.

Mēs sekojam līdzi bērna attīstībai vērojot un aizpildot bērna prasmju anketas, kā arī rīkojot individuālas sarunas starp bērna vecākiem un skolotāju, kurā salīdzinam, izrunājam un vienojamies par labāko pieeju individuālam bērnam. Mācību gada otrajā pusē testējam sešgadnieku gatavību skolai ar psiholoģisku testu palīdzību.



 .