Pārsvarā izmantojam dabīgā vaska bloka krītiņus, kas ir ērti bērna rokai un ļauj veidot pareizu satvērienu. Vaska krītiņi – bloki ļauj zīmējot radīt daudzveidīgas krāsu virsmas, kas savā starpā, klājoties viena otrai virsū, rada lazējošu efektu. Tā zīmējot, bērns var izfantazēt dažādus pasaku sižetus un tēlus. Vecākie bērni pilnveido zīmējumus ar krāsainajiem zīmuļiem, bet dažreiz tiek iepazīstināti arī ar zīmēšanu ar ogli vai kādu citu netradicionālu zīmēšanas materiālu. Līdzīgi kā brīvajā spēlē, zīmēšana pielīdzināma bērnu aktivitātes spontānai izpausmei. Katrs bērns var jebkurā brīdī pienākt pie mākslas plauktiņa un sākt zīmēt. Īpašais ir tajā, ka bērns var izpausties brīvi, un tas ļauj parādīties bērna zīmējuma specifikai, kas ir īpaša tikai viņam. Izmaiņas bērna zīmējumā noris audzinātājas acu priekšā un pedagoģijā tā tiek izprasta kā bērna ķermeniski-psiholoģiskā formēšanās. Piemēram, slēgta apļa forma bērna zīmējumā parādās laikā, kad bērns pirmo reizi sāk apzināties savu  “Es”, kas saistīts ar noteikta etapa noslēgšanos ķermeņa attīstībā.

Liela nozīme ir veidošanas nodarbībām. Tā ir viena no svarīgākajām nodarbēm. Labāk ir veidot no vienalga kā, kaut vai no dubļiem, kā neveidot nemaz. Vajadzība no kaut kā nenoteikta, no “haosa” izveidot formu un kārtību, ir viena no cilvēka visdziļākajām vajadzībām. Ne velti daudzās pasaules mitoloģijās cilvēka radīšana tiek aprakstīta kā veidošanas process, veidošana no māla, bet podnieka tēls ir simboliski pielīdzināts Pasaules Radītājam. Tāpēc bērni tik ļoti mīl spēlēties smiltīs vai celt pilis upes vai jūras krastā.

Veidošanas nodarbībām pirmsskolā būtiski ir izvēlēties piemērotu materiālu. Piemēram, māls nav piemērotākais materiāls šim vecumam (to var izmantot, bet reti). Viens no iemesliem – mitrais māls atvēsina mazo bērnu rokas, kuras tieši vajag sasildīt, tāpēc mēs izmantojam īpašu dabīga vaska plastilīnu, kas paredzēts pirmsskolas vecuma bērniem. Sildot to rokās vai papeldinot siltā ūdenī, vasks kļūst aizvien plastiskāks, kas rada bērnos prieku, sasilda viņu rokas, attīsta motoriku un pirkstu un kaulu jūtīgumu.

Bez vaska izmantojam arī papīra masu, sāls mīklu un plastilīnu. Strādājot ar faktūru un tekstūru, tiek ņemti talkā dažādi veidošanas instrumenti.

Nodarbību sākot, bērni sastumj kopā galdus, apklāj tos ar vaskadrānu. Audzinātāja veido kopā ar bērniem, piemēram, kādu pasakas tēlu vai kādu mēneša tēmai aktuālu darbiņu. Veidojot var kopīgi dziedāt vai klausīties kādu stāstu. Audzinātāja dod tikai nelielu ievirzi, stimulu, bet, kad figūriņa jau ir gatava – bērns var parādīt to audzinātājai un pastāstīt, ko ir gribējis atveidot. Darbu beidzot, rezultātu nevērtē, bet izliek kopīgai apskatei.

Lielākoties gleznošanas nodarbībās izmantojam augstas kvalitātes dabīgās ūdenskrāsas, kas ir īpašas ar savu dabisko caurspīdīgumu un gaismas noturību. Gleznojot uz mitra akvareļu papīra krāsu sajaukšanās “brīnumam” nav robežu, tāpēc tās ir īpaši iemīļotas bērniem un viņu uztverei visatbilstošākās. Ir reizes, kad tiek izmantotas arī guaša krāsas, krāsainā tuša, sausie un arī eļļas pasteļi. Tāpat bieži eksperimentējam ar krāsām un dažādiem papildlīdzekļiem, kas gleznošanas mirkļus padara īpaši aizraujošus.

Bērniem ļoti patīk kopā ar pieaugušajiem sagatavot darba galdus glezniecībai. Viņi ar interesi attiecas pret jebkuru pieaugušā darbu, kuru var vai nu novērot vai aktīvi piedalīties palīdzot. Dabīgais akvareļkrāsu pigments tiek iejaukts mazā trauciņā ar ūdeni. Lielākie bērni ļoti grib palīdzēt iejaukt šīs krāsas, bet audzinātāja vēro, lai tās vienmērīgi izšķīstu. Tā kā dārziņa grupās ir jaukta vecuma bērni (parasti 1,5-3 gadi un 3-7 gadi), katram no viņiem atrodas vecumam atbilstošs darbs arī pēc gleznošanas, izmazgājot savus trauciņus vai novācot darba galdus. Pateicoties daudzkārtējai atkārtošanai nedēļu no nedēļas, viņi zina gan darbu secību, gan arī darba galdu novākšanas kārtību.

Līdzīgi kā citas prasmes, prasmi gleznot vislabāk bērns apgūst caur pieaugušā atdarināšanu, tāpēc audzinātāja arī glezno. Atdarināts tiek arī tas, kā, pirms iemērkt otu citā krasā, ota tiek izskalota ūdenī vai liekais mitrums noslaucīts lupatiņā vai novelkot otu gar ūdens trauka malu. Šo procesu bērns atdarinās ar katru reizi aizvien līdzīgāk un līdzīgāk. Šajā agrajā dzīves periodā apzinātas pieaugušo darbības iedarbojas daudz dziļāk un ilgtspējīgāk nekā vārdiski paskaidrojumi, kas vērsti uz bērna saprātu.

Filcējot pārsvarā slapjajā tehnikā, tiek izmantots dabīgs aitas vilnas kārsums daudzveidīgos toņos. Slapjā filcēšanas tehnika bērniem ļoti patīk, jo darbā tiek izmantots silts ūdens un ziepes, kas filcējot rada ziepju burbuļus. Darbošanās ar vilnu ietver bagātīgu sajūtu pieredzi.  Lielā rosībā un priekpilnā sajūsmā kopā ar bērniem top vilnas sedziņas, rotājumi istabiņām, rotaļlietas virtuvītei vai kāda mīļa dāvana vecākiem.

Gluži kā zīmēšanā un gleznošanā, arī filcēšanā katru sezonu audzinātāji izvēlas gadalaikam atbilstošus toņus, tuvinot bērnu norisēm dabā.

Aplicēšanā bērni iepazīstas ar daudzveidīgiem materiāliem (audums, dzija, papīrs, kartons, dabas materiāli u. tml.), griešanas un līmēšanas tehnikām, kolāžu veidošanu. Vērojam, taustām, konstruējam un liekam saviem pirkstiņiem čakli darboties, iepazīstot dažādas faktūras, ritmus un kompozīcijas.

Vecākie bērni, gatavojoties izlaidumam, uz mazajām stellītēm auž savām izlaiduma somiņām audumu, kas no vienas puses simboliski ir kā ceļa soma, dodoties uz skolu, bet no otras – bērna stiprās gribas un patstāvības apliecinājums.

Ceturtdienas Ketes Mājā ir arī  “Dārzeņu dienas”, kad bērni mācās griezt savus līdzpaņemtos dārzeņus un mācās dalīties ar saviem istabiņas biedriem, kopā cienājoties. Šajās dienās bērni iepazīst arī dārzeņu daudzveidību un to dažādās garšas. Līdzīgi tas notiek arī piektdienās – “Augļu dienās”, kad līdzi tiek ņemti augļi un ogas.

Piektdienas ir īpaši gaidītas arī tāpēc, ka no rīta tiek cepti cepumi. Bērni iepazīst dažādus graudus un sēklas, zīmē miltos, mīca mīkliņu un veido dažādas cepumu formas.